Intervija ar Jāni Hānu, ATTOR dibinātāju un vadītāju; publicēta žurnālā SAIMNIEKS, DEC 2023
SAGATAVOJA: Elīna GRASE. FOTO: Kristaps LAPIKS
Būvniecības uzņēmums SIA Attor specializējas betona grīdu rievošanā un pilna cikla būvniecības pakalpojumos ar specializāciju lauksaimniecības būvēs. Par uzņēmuma pieredzi un attīstību stāsta SIA Attor īpašnieks Jānis Hāns.
– Iepazīstiniet, lūdzu, ar SIA Attor.
– Jau no pirmās darba vietas strādāju būvniecības nozarē. Līdz ar to sava uzņēmuma dibināšana bija likumsakarīgs rezultāts. Iegūto pieredzi un kontaktus izmantoju, lai uzsāktu savu biznesu. SIA Attor dibināju 2011. gada martā.
Sākām ar mazākiem projektiem, taču drīz pēc tam mums tika uzticēta divu privātmāju būvniecība. Līdzīgu būvniecības projektu realizāciju turpinājām līdz 2015. gadam, kad saņēmām nākamo lielo projektu – dzīvokļu mājas būvniecību Vecrīgā, Kalēju ielā. Vēl divus gadus turpinājām biroja ēku rekonstrukcijas darbus, taču lielākie profesionālie izaicinājumi bija avārijas stāvoklī esošu ēku konstrukciju nostiprināšana Vecrīgā.
2017. gadā uzsākām sadarbību ar Putnu fabrika Ķekava. Tas iezīmēja tālāko uzņēmuma darbības virzienu. Viņi mums uzticējās, mēs sevi pierādījām, tā izveidojās sadarbība, kas turpinās arī tagad.
Nākamais lauksaimniecības ēkas būvniecības projekts arī pie mums atnāca organiski. Viss sākās ar to, ka papildu būvniecības risinājumiem piedāvājām arī traktortehnikas nomu. Pats vedu to uz saimniecībām, šādi iepazinos ar lauksaimniekiem, kuri sarunu gaitā nolēma mums uzticēt dažādus būvniecības darbus. Kopš 2017. gada esam uzbūvējuši un rekonstruējuši vairāk nekā 10 liellopu un putnu mītnes.
SIA Attor piedāvā pilna cikla lauksaimniecības ēku būvniecības pakalpojumus, citiem vārdiem sakot, no idejas līdz realizācijai. Varam nodrošināt projektēšanu, ko veic ilggadējs mūsu sadarbības partneris, palīdzam ar ES finansējuma piesaisti un veicam pilna cikla būvniecības pakalpojumus līdz būvju nodošanai ekspluatācijā.
Atsevišķa mūsu uzņēmuma nodaļa nodarbojas ar betona grīdu liešanu un rievošanu. Vienīgie Baltijā veicam profesionālu betona grīdu rievošanu pēc Trakrite Global metodēm. Mūsu pakalpojuma kvalitāti var novērtēt vairāk nekā 50 saimniecībās Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ar kopumā 45 000 m2 rievotu grīdu.
Kad sākās saules paneļu bums Latvijā, uzstādījām arī vairākus saules paneļu parkus. Tiesa, šobrīd to uzstādīšana jau ir izdevīga, jo cenas paneļiem un komplektējošajiem materiāliem ir kļuvušas pat par 50 % zemākas. Piemeram, saules parku, ko pirms nepilna gada tirgū piedāvāja uzstādīt par 11 tūkst. EUR, tagad iespējams izbūvēt par 6 tūkst. EUR. Ņemot vērā nestabilo ģeopolitisko situāciju, jebkurā brīdī var strauji pieaugt naftas un gāzes cenas, kas tiešā mērā ietekmēs arī elektrības cenu. Tāpēc iesaku saimniecībām kļūt vismaz daļēji neatkarīgām no elektroenerģijas tirgus.
– Kāpēc esat izvēlējušies no daudzdzīvokļu māju būvniecības pāriet uz lauksaimniecības ēkām?
– Daudzdzīvokļu mājas ir tipveida un diži neatšķiras viena no otras, bet lauksaimniecības būves ir dažādas, ar dažādām funkcijām – vienā brīdī mēs būvējam fermu, citā pieņemšanas kompleksu, dažreiz jāuzbūvē silosi, citreiz skābbarības bedres. Būvniecības process ir vienkāršāks, bet kvalitātes prasības vienalga nemainīgi augstas. Ir sava specifika, kas jāpārzina.
Man gandarījumu rada tas, ka es personīgi satieku savu klientu. Vēl ilgu laiku pēc projekta pabeigšanas varu piezvanīt saimniekam un saņemt atgriezenisko saiti. Varam lepoties ar to, ka vēl ne reizi neesam bijuši pie klienta veikt garantijas remontu.
– Kāda veida konstrukcijas piedāvājat lauksaimniekiem?
– Praktiski varam uzbūvēt visu, ko lauksaimnieks vēlas un kas ir uzprojektēts. Ir dažādi risinājumi, kā var izbūvēt, piemēram, skābbarības bedres – taisīt no saliekamajām konstrukcijām, ar taisnām sienām vai slīpām, tāpat arī kūtīm var būt koka vai metāla konstrukcijas, jumts no sendviča paneļiem vai ranila. Varam īstenot dažādus risinājumus, bet, lai mēs varētu izbūvēt pareizi, klientam ir jāveic sagatavošanās darbi un projektētājam ir profesionāli jāsagatavo projekts pēc jaunākajām lauksaimniecības nozares tendencēm.
– Kas ir bijuši nozīmīgākie uzņēmuma lauksaimniecības celtņu būvniecības projekti?
– Gribētu izcelt putnu mītņu rekonstrukcijas projektu Putnu fabrikā Ķekava, kur būvniecības izpildes termiņš no paredzētajiem sešiem mēnešiem tika samazināts uz pieciem, jo putnkopībā ir noteikts cikliskums, ko nedrīkst izjaukt, – īstajā brīdī cāļi no inkubatora ir jāpārvieto uz putnu mītni. Lepojamies, ka šo izaicinājumu pieņēmām un arī izpildījām.
2022. gadā īstenojām mūsu komandai vēl nebijušu projektu – pākšaugu pirmapstrādes kompleksa izbūvi SIA Aloja Starkelsen. Projekta realizācijā viens no lielākajiem izaicinājumiem bija būvmateriālu pieejamība un pieaugošās cenas. Taču neskatoties uz to, projektu realizējām noteiktajos termiņos un kvalitātē.
– Kāpēc nolēmāt kļūt par Trakrite Global patentētās metodes pārstāvi Baltijas valstīs?
– Vienā no pirmajām lauksaimniecības govju kūtīm, ko būvējām, saimnieks bija noskatījis konkrētu betona grīdu rievošanas metodi un savā fermā gribēja tieši šādu risinājumu. Biju apsolījis, ka tādu izveidošu, un mans biznesa pamatprincips ir izpildīt to, ko esmu apsolījis.
Izrādījās, ka saimnieka izvēlētais ir Trakrite Global risinājums. Pēc sazināšanās ar uzņēmuma pārstāvjiem izlēmām iegādāties rievošanas iekārtu. Tajā brīdī mums nebija nākotnes plānu iekārtu izmantot citos objektos.
Pēc pirmās fermas grīdu rievošanas, ko veicām 2020. gada beigās, pozitīvās atsauksmes sasniedza citas saimniecības un sākām saņemt jaunus grīdu rievošanas pieprasījumus. Tad sapratām, ka interese ir, un iekļāvām grīdu rievošanas pakalpojumu mūsu piedāvājumā.
– Kāda ir bijusi jūsu pieredze darbā ar Trakrite Global metodi saimniecībās Baltijas valstīs?
– Ar šo tehnoloģiju sākām strādāt 2020. gadā un sākotnēji nepopularizējām, ka tādu piedāvājam, jo mana nostāja vienmēr ir bijusi, ka vispirms kaut kas kārtīgi ir jāapgūst un tad varam piedāvāt pilnā apmērā. Informācija izplatījās tikai no mutes mutē, it īpaši Igaunijā, kur saimnieki ātri vien saprata un spēja novērtēt pozitīvās izmaiņas, ko sniedz šķietami neliels uzlabojums – pareizi rievotas grīdas. Latvijā betona grīdu rievošanu pilnvērtīgi sākām piedāvāt tikai 2022. gada beigās.
Tehnoloģiju mācījāmies no tās izveidotāja Karla Burgi, kurš ir veltījis daudzus gadus govs nagu veselības izpētei, pareizas prakses ieviešanai saimniecībās ASV un citur pasaulē. Viņš ir arī autors rekomendācijām par fermu grīdu un govju nagu veselību. Šīs rekomendācijas balstītas uz klīniskiem un akadēmiskiem pētījumiem, kas tapuši pēc Viskonsīnas universitātes Medisonas Dairyland iniciatīvas.
Trakrite Global izveidotā betona grīdu rievošanas metode nosaka precīzu tehnoloģiju, bet īsumā – jaunā grīdā, kas vēl nav bijusi rievota, svarīgākā ir asa rievas šķautne 90° leņķī un pareizs atstatums starp rievām, lai nagam ir, kur ieķerties. Ja rieva tiek veidota slapjā grīdā un V formā, neveidojas saķere starp betonu un nagu un govs nevar pārvietoties droši un komfortabli.
Ar Mini Groove 20, 26 un 35 mēs glābjam grīdas, kas pirms tam jau ir bijušas rievotas, bet rievas nepilda savu funkciju. Mini Groove risinājums paredzētās funkcijas veic ļoti labi, bet vislabākais rezultāts ir iegūstams jaunās grīdās, uzreiz izgriežot dziļās rievas pēc Deep Groove metodes.
Jārēķinās ar to, ka pēc grīdas izlabošanas nagi govīm dils ātrāk, tāpēc vēlams grīdu rievošanu neveikt uzreiz pēc nagu apgriešanas.
– Vai ir kādi priekšnoteikumi, lai kūtī varētu veikt betona grīdu rievošanu?
– Vispareizāk ir grīdas rievot, kad tiek lieta jauna grīda vai būvēta jauna ēka. Grīdas nedrīkst rievot slapjā betonā, jo tad cieš kvalitāte. Diemžēl bieži nākas veikt grīdu rievošanu drīz pēc tam, kad komplekss nodots ekspluatācijā, – šī brīža antirekords ir pēc sešiem mēneši. Kompleksā ir veikta grīdu rievošana slapjā betonā un grīda ir sabojāta. Labā ziņa – uzlabot var jebkuru grīdu!
Grīdu rievošanu varam veikt pakāpeniski. Iesaku klientiem sākt kaut vai ar nelielu daļu kūts, piemēram, sarievojot ejas vienai govju grupai vai tikai zonas, kur govis visvairāk pārvietojas un ir augstākais risks paslīdēt. Tad klients pats var novērtēt, kādu efektu rievas dod.
– Esat arī Abbi-Aerotech ventilācijas risinājumu oficiālais pārstāvis Latvijā.
– Pašlaik notiek apmācību un izpētes process darbā ar Abbi-Aerotech tehnoloģijām. Šomēnes pie mums ieradīsies Abbi-Aerotech pārstāvis, kurš palīdzēs apgūt šīs tehnoloģijas. Vēlamies pārbaudīt, kā tās strādā un kāds ir labākais risinājums saimniecībām Latvijā. 2024.gada pavasarī būsim pabeiguši šo procesu un varēsim ar pārliecību nodrošināt saimniecībām labākos ventilācijas risinājumus.
Lai izvēlētos pareizu ventilācijas risinājumu, ir nepieciešama pilnīga informācija par to, kādi un cik daudz mājlopu būs šajā kūtī, cik augstas ir sānu sienas un kādi ir papildu dabīgās ventilācijas risinājumi kūtī. Tikai izvērtējot visus šos aspektus, var piedāvāt klientam piemērotāko risinājumu.
– Kādi ir jūsu novērojumi par būvniecības nozari lauksaimniecības būvju celtniecībā?
– Esmu novērojis tendenci, ka būvnieka sākotnējais izmaksu piedāvājums var būt sastādīts nekorekti, līdz ar to reālās gala izmaksas var pieaugt par 8 % vai pat vairāk. Lauksaimniekam ir jābūt ļoti uzmanīgam, izvēloties būvniecības kompāniju.
Jāatceras, ka būvnieks, kurš gatavs uzbūvēt vislētāk, to darīs nevis uz savas peļņas, bet uz darba kvalitātes rēķina vai arī šīs izmaksas nāks klāt papildtāmē. Piemēram, ja betona rievošanas izmaksas ir 8 EUR/m2, tad tas arī tā maksā. Ja kāds būvnieks to piedāvās par 5 EUR/m2, tad visdrīzāk plāno to veikt slapjā betonā vai veikt rievošanas darbus ar nepiemērotu aprīkojumu, ko noteikti neiesaku. Varu garantēt, ka rievas pēc tam būs jāgriež vēlreiz un diemžēl izmaksas būs dubultā.
Joprojām sadarbojamies un konsultējamies par labākajiem risinājumiem ne tikai saistībā ar grīdu rievošanu, bet arī par fermu aprīkojumu ar Trakrite Global dibinātāju Karlu Burgi. Viņš uzsver, ka, lai sasniegtu augstu piena izslaukumu, ir jānodrošina tādi apstākļi, kad govs daudz ēd un guļ, līdz ar to guļvietām ir jābūt ērtām. Svarīgi ir kvalitatīvi matrači un ejām ir jābūt drošām, lai govs nebaidītos doties uz barības galdu un ūdens sili. Ja govs zina, ka, izkāpjot no guļvietas, viņai slīdēs kājas, tad tā baidīsies un, iespējams, ēdīs un dzers retāk.
Esmu novērojis, ka ne vienmēr lauksaimniekam pārdotās iekārtas atbilst saimniecības vajadzībām, un ir problēmas ar pēcpārdošanas servisa kvalitāti. Pārdevēji ir ieinteresēti pārdot pēc iespējas lielāku, dārgāku iekārtu, bieži vien neņemot vērā, ka tā pārsniedz saimniecībai nepieciešamo jaudu vai tai netiek nodrošināti atbilstoši apstākļi. Kā piemēru varu minēt ventilatorus ar smidzināšanas sistēmām, kurām ir nepieciešams ļoti kvalitatīvs ūdens, līdz ar to ļoti laba, atbilstoša ūdens attīrīšanas iekārta, bez kuras ūdens smidzināšanas sprauslas ļoti ātri aizsērēs. Lielākoties fermā ūdens tiek iegūts no dziļurbuma, kur ūdenī ir augsts dzelzs sastāvs. Esmu redzējis arī saimniecības, kur pie ūdens dzirdnēm ir pieslēgta miglošanas sistēma. Tas, manuprāt, ir absurdi, ja smidzināšanas sistēmas ūdens patēriņš ir ap 200 l dienā, bet viena govs dienā izdzer aptuveni 100 l. Ja miglošanas sistēmu pievienojam tam pašam ūdensvadam, ko izmanto govju dzirdināšanai, nevar gaidīt, ka tik lielu kvantumu ūdens sistēma spēs attīrīt.
Pēdējā piena lopkopības aktualitāte, kas, manuprāt, drīz ienāks arī Latvijā un iegūs lielāku popularitāti nekā govju atvēsināšana, būs labas kvalitātes gaisa nodrošināšana, kur liela loma ir mēslu apsaimniekošanai. Uzskatu, ka drīz kūtīs mēslu ejās skrāperus un mēslu šahtas aizstās traktors ar kūtsmēslu vakuumsūkni. Mēslu šahtas rada nepateicīgu vidi, no tās izdalās smakas, līdz ar to samazinās gaisa kvalitāte kūtī, it sevišķi karstā laikā.
– Esat strādājis ar dažādām saimniecībām Baltijas valstīs. Kādus novērojumus esat izdarījis?
– Pozitīvi ir tas, ka aizvien vairāk saimnieku apzinās, cik lielā mērā labvēlīgi apstākļi kūtī – grīdas, ventilācija un cits papildaprīkojums – ietekmē mājlopu drošības, komforta un vispārējās veselības stāvokli.
Katrā Baltijas valstī saimnieku vīzijas par savu fermu attīstību atšķiras. Lietuvā gandrīz visas ir veca tipa fermas un tās rekonstruē salīdzinoši maz. Latvijā mēģina atrast vidusceļu – biežāk tiek rekonstruētas vecās fermas, diemžēl, arī neņemot vērā, ka, piemēram, fermas augstums neatbilst esošajām tendencēm . Šis, manuprāt, nav pareizākais risinājums, jo saimnieki iegulda ievērojamus līdzekļus vecās fermas rekonstrukcijā, nesaprotot, ka jaunas mītnes būvniecība ir tikai nedaudz dārgāka, bet ilgtermiņā izmaksas izlīdzinās. Turpretim Igaunijā ir ļoti daudz jaunu, lielu, modernu fermu, visās, kur esam bijuši, ir redzami ventilatori. Iespējams, viņi vairāk ņem vērā ārzemju pieredzi, iespējams, šo tendenci ietekmē arī igauņu projektētāji. Katram projektētājam ir savs rokraksts. Domāju, ka projektētājiem ir ļoti liela nozīme, jo redzu ievērojamas atšķirības arī starp fermām Latvijas reģionos.
Manuprāt, saimniecībām Latvijā būtu vairāk jādomā par biodrošību kūtīs. Protams, ir saimniecības, kur viss ir kārtībā, daudzas par to domā, bet līdz galam nav ieviesušas. Salīdzinājumam – Igaunijā to ņem vērā pilnīgi visas saimniecības, Latvijā varbūt 30 %. Igaunijā bez pārvilkta, tīra apģērba saimniecībā iekšā nelaiž, pirms ielaišanas kūtī to nodezinficē. Viņi pievērš lielu uzmanību tam, lai no fermas uz fermu netiktu pārvadātas slimības, galvenokārt nagu slimības.
– Kādi jaunumi vēl sagaidāmi no SIA Attor?
– Man ir ļoti svarīgi, ka klientiem spējam piedāvāt tikai pašu pārbaudītus risinājumus. Kā jau iepriekš minēju, šobrīd veicam ventilācijas risinājumu izpētes un apmācības procesu. Tiklīdz būsim pārliecināti, ka klientiem spējam nodrošināt augstākās kvalitātes servisu, tā to arī piedāvāsim tirgū.
